main_foto
 
 

Poniji

  Pirmais ponijs mūsu ģimenē ienāca bērna priekam.

Jau vēlāk uzzinājām, ka mūsu Amoram ir ļoti laba izcelšanās un neesot ieteicams viņu atbrīvot no vīrišķajiem ,,dārgumiem".  Pēc ilgstošām pārdomām tika nolemts iegādāties Amoram draudzeni. Kā jau augstdzimušam zēnam pienākas, darījām to rūpīgi. Izrādījās, ka Latvijā piemērota kandidatūra nav atrodama. Pasūtījām Holandē.

 Kad braucām skatīties, acīs uzreiz iekrita rudi dārka ķēvīte. Kamēr sarunājos ar poniju īpašnieku, kāda cita, tumši ruda, pienāca no aizmugures, iekabināja savu degunu manā sānos iespraustajā rokā un ar ļoti izteiksmīgu skatienu ieskatījās man acīs. Ar to viņa mani "paņēma".

 Mājās pārvedām abas...

 Ja agrāk es biju domājis, ka ķēves ir jāsargā no ērzeļa, tad tagad pārliecinājos par pretējo. Samērā ātri Amora raksturs kļuva piezemēts.

Rudenī mūsu poniju pulciņam piebiedrojās vēl viena ponijmeitene.

Nākamajā vasarā sāka dzimt pirmie kumeļi. Pirmie atskrēja divi ponijpuikas. Pēc gada tiem pievienojās divas meitenes. Pulciņš auga.

 Diemžēl auga arī mazie poniji.  Liekas, pavisam nesen viņi bija kumeļi. Bet nu jau izauguši līdz tam vecumam, ka tētuks tos vairs neuzskata par bērniem, bet gan par potenciāliem konkurentiem. Lai arī poniju aploki ir pietiekami plaši, reizēm nācās novērot ērzeļu cīņas. Lai arī ar smagu sirdi, bet nācās pieņemt radikālu lēmumu. Abi mūsu ponijpuikas pārcēlās pie citiem saimniekiem.

 Bet daba tukšumu nemīl...  Jaunums poniju pulciņā ir Zviedrijā dzimusi ogļmelna Velsas ķēvīte Melānija Moravikens.

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
← atpakaļ